Riga_daugava

Migrācija un bēglu jautājums šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā (ES). Kopumā Latvijas sabiedrība ir noskaņota negatīvi pret bēgļu uzņemšanu, bet vai migranti ir jāuztver tikai kā drauds ?

No vienas puses kategoriska attieksme pret bēgļu uzņemšanu ir saprotama : Latvija no 1940. līdz 1991. gadam bija okupēta valsts un tai ir bailes pazaudēt savu suverenitāti un identitāti, ko mēs esam ieguvuši tik grūtā ceļā un kas kā mazai valstij ir rūpīgi jakopj ikdienu.

Taču, manuprāt, bēgļi nav jāuztver kā drauds, bet gan kā upuri. Tie ir cilvēki, kas bēg no kara un šausmīgiem dzīves apstākļiem. Vārds  »imigranti » ir ieguvis ļoti negatīvu noskaņu, taču šajā situācijā varam saskatīt arī iespējas Latvijai. Latvijas demogrāfiskā situācija pēdējos gados ir ļoti izmainījusies: iedzīvotāju skaits strauji samazinās (pēc CSP datiem iedzīvotāju skaits 2015.gadā: 1,978 miljoni) un sabiedrība noveco. Mums ir nepieciešamas darba rokas un iedzīvotāji, kas veido darba vietas Latvijā. Imigranti – tas nozimē vairāk patērētāju un strādnieku, kas Latvijai ir nepieciešami. Jāņem vērā, ka patvēruma meklētāju vidū ir arī kvalificēti strādnieki, kas ir nepieciešami Latvijas darba tirgū (īpaši pārtikas apakšnozarēs).

Otrs ne mazāk būtisks aspekts ir tas, ka jaunu tautību iejaukums sabiedrībā saliedēs Latvijas tautu. Šobrīd tā ir sašķelta divās daļās- krievvalodīgie un latvieši. Manuprāt, bēgļi novērsīs uzmanību no liekām problēmām, kurām tiek pievērsts pārāk daudz uzmanības.

Atvērts jautājums paliek, kā integrēt bēgļus Latvijas sabiedrībā? Kā mainīt Latvijas sabiedrības attieksmi pret cittautiešiem? Manuprāt, svarīgi ir uzņemt bēgļus lēnām, integrēt tos un skatīties, kas trūkst sistēmā (specializētās klases, kā iemacīt latviešu valodu, sociālie darbinieki…). Svarīgi ir arī nekoncentrēt bēgļus vienā vietā, bet gan izmitināt un nodrošināt normālai dzīvošanai apstākļus dažādās Latvijas pilsētās. Tas sekmēs viņu integrāciju Latvijas kultūrā un neļaus nošķirties, radot savu kopienu Latvijā. Parezi integrējot bēgļus Latvijas sabiedrībā, ieguvēji būsim gan mēs, gan patvēruma meklētāji.

Mēs nevaram būt tik kategoriski un noraidīt tos, kuriem palīdzība ir nepieciešama (prētējā gadījumā šie cilvēki nemaz nebūtu šķērsojuši tādus attālumus). Kādu dienu arī mums var nākties bēgt no valsts un lūgt palīdzibu citām valstīm. Mums kā vienai no jaunākajām ES dalībvalstīm ir jāizrāda solidaritāte un jāiesaistās krīzes risināšanā. Es neticu, ka 700 bēgļi var kaitēt Latvijas sabiedrībai, tās identitātei vai kam citam.

Tas, ka Eiropa savlaicīgi nerisināja krīzes Tuvajos Austrumos noved pie šodienas problēmām, un Eiropai kopumā ir jāiesaistās to risināšanā. Šobrīd ES drošības politika nav piemērota šādām krīzes situācijām. Noteiktas kopīgas drošības politikas ES līmenī nemaz nav, kā arī nav īstas skaidrības par pienākumu sadali starp ES institūcijām, kas līdz ar to vēl vairāk apgrūtina migrantu krīzes risināšanu. Šī brīža aizsardzības un krīžu risināšanas metode ir neefektīva, neskaidra un dārgi izmaksā visām 28 dalībvalstīm.

Daudzi jautājumi paliek atvērti un Eiropai un Latvijai ir vēl daudz darba šajā jomā.

Julija MILCA

Publicités

Laisser un commentaire

Entrez vos coordonnées ci-dessous ou cliquez sur une icône pour vous connecter:

Logo WordPress.com

Vous commentez à l'aide de votre compte WordPress.com. Déconnexion / Changer )

Image Twitter

Vous commentez à l'aide de votre compte Twitter. Déconnexion / Changer )

Photo Facebook

Vous commentez à l'aide de votre compte Facebook. Déconnexion / Changer )

Photo Google+

Vous commentez à l'aide de votre compte Google+. Déconnexion / Changer )

Connexion à %s